KAĶU VIRĀLAIS RINOTRAHEĪTS

Kaķu virālais rinotraheīts (FVR) ir plaušu vai augšējo elpceļu infekcija kaķiem, kuru izraisa kaķu herpes vīrusa 1 tips (FHV – 1). Virālas izcelsmes kaķu slimības pēc slimības gaitas ir nopietnas un skar galvenokārt kaķēnus, kuri uzturas lielās grupās (audzētavas). Herpes vīruss izraisa 50% no elpceļu saslimšanām kaķiem [1]. Otrs nopietnākais virālais ierosinātājs ir kaķu kalicivīruss ( skat. kaķu kalicivīruss).

FVR ir ļoti kontagiozs (lipīgs) un izraisa kaķēniem pneimoniju, kuras rezultātā var iestāties nāve. Visa kaķu dzimta ir jutīga pret FVR, piemēram, herpes vīrusa 1 tips izraisa encefalītu lauvām [2].

Izplatīšanās.

FVR izplatās tikai tieša kontakta ceļā[5]. Vīruss vairojas deguna, kakla gļotādā un mandelēs. Virēmija (vīrusa atrašanās asinīs) ir sastopama reti. Vīruss ir atrodams slimo dzīvnieku siekalās un izdalījumos no acīm. FVR ir vienas līdz piecu dienu inkubācijas periods[1]. Izdalīties no organisma tas sāk trīs nedēļas pēc inficēšanās. Latenti inficētie (vīrusa nēsātāji) vīrusu izdala visu mūžu, bet paši klīniski neslimo. Stress un imūnsupresija (pavājināta imunitāte) veicina vīrusa izdalīšanos ārvidē.

Klīniskās pazīmes.

Brīdī, kad dzīvnieks ir inficējies ar vīrusu, novēro klepošanu, šķaudīšanu un izdalījumus no acīm (asarošanu). Parasti dzīvnieki ir nomākti un tiem zūd apetīte, reti novēro drudzi. Šīs pazīmes pazūd četru līdz piecu dienu laikā. Vīruss bojā elpceļu gļotādu, tādējādi bojājumu vietā var sākt vairoties baktērijas, kas reizēm izraisa ilgstošu un smagu saslimšanu [2]. Pie hroniskas slimības gaitas var izveidoties deguna skrimšļu deformācija, kas saglabājas visu dzīvnieka mūžu un izpaužas kā periodiska šķaudīšana, šņākuļošana, krākšana.

Kaķu herpes vīruss 1 tips visbiežāk izraisa radzenes epitēlija bojājumus. Kaķēniem novēro duļķainas acis, konjunktivītu, kreakonjuktivītu un izmaiņas asaru sistēmā (palielināts asaru daudzums vai tieši pretēji – samazināts).

Šādu ainu parasti novēro tā sauktajiem „pagraba kaķēniem”, īpaši pavasarī, kad kaķēnu skaits ir liels. Pirmos vīruss skar tos kaķēnus, kuriem ir pavājināta imunitāte, vēlāk 6-9 nedēļu vecumā, kad izzūd mātes imūnvielas, var saslimt arī pārējie, ja to barā ir slimie vai latenti inficētie. Pēdējie var inficēt veselos dzīvniekus visa sava mūža garumā.

Diagnoze.

Parasti balstīta uz epidemioloģiju un iepriekšējām ziņām par dzīvnieku un klīniskajām pazīmēm. Agra slimības histoloģiska (audu diagnostika) ir pieejama laboratorijā, kur tiek iesūtīti deguna, kakla, mandeļu audu materiāli no iespējami slimiem dzīvniekiem. Tā kā ārstēšanas gaitu šāda izmeklēšana būtiski nemaina, ārsti parasti neveic laboratorisku diagnostiku.

Ārstēšana.

Visbiežāk tiek lietotas antibiotikas sekundāras bakteriālas infekcijas ārstēšanai. Vīrusa daudzums ar antibiotiku kursu praktiski netiek mazināts. FHV 1 tipa izraisītas acu slimības ārstē ar antibiotiskām ziedēm, aplicējot tieši uz acs radzenes. Zinātniski pierādīts, ka L-lizīns samazina vīrusa vairošanos[3]. Pētījumos pierādīts, ka lietojot L-lizīnu pie FHV 1tipa izraisītām acu slimībām, būtiski mazinās klīniskās pazīmes un ir ievērojami labāki atlabšanas rezultāti[4].

Rx Vitamins LIQUID IMMUNO ir līdzeklis, kurš paredzēts imunitātes stiprināšanai un satur 500mg/1ml L – Lizīnu. Šis līdzeklis ne tikai stiprina imunitāti pie regulārām saslimšanām, bet ir kā neatņemams palīglīdzeklis kaķu herpes vīrusu izraisītu saslimšanu ārstēšanā. Rekomendētās devas kaķiem ar svaru līdz 2kg ir 1ml divas reizes dienā, kaķiem virs 2 kg - 2ml divas reizes dienā.

Pret FHV 1tipu ir pieejama arī vakcīna. To veic sākt ar 8-9 dzīves nedēļu, kad mātes antivielu daudzums netraucē aktīvai imunizācijai. Līdz aktīvās imunitātes iestāšanās brīdim, kaķēns var saslimt ar šo vīrusu, tādēļ ieteicams ievērot elementārus piesardzības pasākumus (galvenokārt pašiem un neļaut savam kaķim kontaktēties ar ielas kaķiem). Vīruss ir jutīgs pret mājās lietojamiem dezinfekcijas līdzekļiem.

Domāju, ka katrs lasītājs ir redzējis uz ielas kaķēnus ar aizlipušām acīm. Daži iespējams ir centušies tos ārstēt un tas ir izdevies veiksmīgi, bet daudzos gadījumos tas nav izdevies. Savā praksē esmu pieredzējis gadījumus, kad slimības rezultātā kaķēnam nākas zaudēt kādu no acīm. Bet gribu Jūs iedrošināt, acs kā orgāns ļoti labi padodas ārstēšanai. Tāpēc, lai arī cik slikti tā neizskatītos sākumā, vienmēr ir iespējama veiksmīga izveseļošanās.

Ja arī esat nolēmis palīdzēt slimajam kaķēnam, tad noteikti parādiet to veterinārārstam. Neiesaku lietot mājās esošos acu pilienus vai ziedes, jo tādējādi varat izdarīt vēl lielāku kaitējumu.

Novēlu Jūsu mīlulim neslimot!

Izmantotā literatūra:

1. Carter, G.R.; Flores, E.F.; Wise, D.J. (2006). "Herpesviridae". A Concise Review of Veterinary Virology. Retrieved 2006-06-08.

2. Ettinger, Stephen J.;Feldman, Edward C. (1995). Textbook of Veterinary Internal Medicine (4th ed.). W.B. Saunders Company.

3. Gelatt, Kirk N., ed. (1999). Veterinary Ophthalmology (3rd ed.). Lippincott, Williams & Wilkins

4. Stiles, Jean; Townsend, Wendy M.; Rogers, Quinton R.; Krohne, Sheryl G. (2002). "Effect of oral administration of L-lysine on conjunctivitis caused by feline herpesvirus in cats".

5. Thiry, Etienne; Addie, Diane; Belák, Sándor; Boucraut-Baralon, Corine; Egberink, Herman; Frymus, Tadeusz; Gruffydd-Jones, Tim; Hartmann, Katrin et al. (2009). "Feline herpesvirus infection. ABCD guidelines on prevention and management". Journal of Feline Medicine & Surgery