KAS IR IEKAISUMS?

Iespējams, lielākā daļa lasītāju domā, ka iekaisumu izraisa baktērijas un vīrusi, kas nokļuvuši organismā izsauc organisma atbildes reakciju. Kā būtu, ja es teiktu, ka Jums ir tikai daļa taisnības un iekaisums var noritēt arī bez baktēriju un vīrusu klātbūtnes? . Iekaisums ir organisma atbildes reakcija uz audu bojājumu ar mērķi iznīcināt kaitīgo aģentu un/vai atjaunot bojātos audus. Tātad, iekaisuma reakcija ne vienmēr ir saistīta ar baktērijām vai vīrusiem, to var izsaukt arī audu bojājums, piemēram, trauma, lūzums, sasitums, mežģījums u.c.

Iekaisumam ir 5 pazīmes, kuras jau no bērnības mums ir labi pazīstamas un 2 mazāk pazīstamas formas - akūts jeb straujas gaitas un hronisks, jeb ilgstošas gaitas iekaisums.

Iekaisuma pazīmes ir:

1. Apsārtums

2. Pietūkums

3. Sāpes

4. Temperatūras paaugstināšanās (lokāla vai vispārēja)

5. Funkciju traucējumi (traumēta kāja nav tikpat funkcionāla kā netraumētā).

Katrs no mums vismaz reizi dzīvē ir iegriezis ar nazi pirkstā un atkarībā no brūces lieluma un dziļuma lielākajai daļai sāpes pārgāja 3-5 dienu laikā, bet brūce sadzija 7-14 dienu laikā. Tas ir tipisks akūts iekaisums. Tāpat katram no mums ir pazīstami cilvēki, kuri par sāpēm mugurā, locītavās u.c. sūdzas jau gadiem ilgi. Šis ir tipisks hronisks iekaisums.

Dakteri dažādi mēra akūta iekaisuma beigas un hroniska iekaisuma sākumu, citi uzskata, ka hronisks iekaisums sākas pēc 30 dienām, citi - pēc 3 mēnešiem, vēl citi - pēc pus gada. Es teiktu, ka hronisks iekaisums ir process, kurš turpinās pēc ārstēšanas kursa izbeigšanas un raksturojas ar progresējošiem audu bojājumiem un stiprām vai mazāk stiprām sāpēm.

Sāpes. Mēs varam pat nezināt kāda veida iekaisums mums ir un cik nopietni ir audu bojājumi. Viss, kas mūs nomāc ir sāpes, tieši sāpes mums neļauj pilnvērtīgi baudīt dzīvi. Pajautājiet sev: no kādām sāpēm Jums ir visvairāk bail? Lielākā daļa pie kritīs, ka tās ir zobu sāpes. Kad sāp zobs mūs neinteresē kādas formas iekaisums tas ir un cik daudz ir bojātu audu. Mēs esam gatavi darīt visu, lai sāpes beigtos. Gluži tāpat jūtas mūsu mīluļi, kad tiem sāp, bet diemžēl viņi nevar mums to pateikt. Iedomājieties, ka Jūsu mīlulim tādas sāpes ir locītavās un katrs solis ir kā košļāšana uz sāpīgā zoba, bet nav iespējas kādam to pateikt.

Visiem dakteriem ir zināms veids kā cīnīties ar sāpēm: novērst kaitīgo aģentu (terapeitiski, operatīvi) un/vai, ja tas nav iespējams, maksimāli mazināt audu bojājumu un sāpes. Biežāk lietotie medikamenti sāpju novēršanai ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSAIDs). Tie ir pieejami gan injekciju, gan tablešu formā, labi noņem sāpju sajūtas un mazina iekaisuma procesu, bet lielākajai daļai no tiem ir kāds mīnuss, ilgstoši lietojot tie izraisa peptiskas kuņģa čūlas (nav nekāda sakara ar Pepsi Colu!). Akūtu sāpju mazināšanai nav nekādu ierobežojumu, bet pie hroniskiem procesiem, kad nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ir jālieto ilglaicīgi, jābūt ļoti uzmanīgiem.

1988. gadā Daniels Simmons Birghamas universitātē atrada peptisko čūlu rašanās iemeslu - ilgstošu NSAIDs lietošanu. Savos pētījumos ar pelēm viņš secināja, ka kuņģī skābes ietekmē nepārtraukti tiek ierosināts iekaisuma process, kurš sekmē kuņģa šūnu un gļotu slāņa atjaunošanos. Tas vairāk ir organisma aizsargmehānisms, nevis aktīvs iekaisums, taču tam piemīt visas iekaisuma īpašības. Ilgstoši lietojot NSAIDs tiek bloķēti reģenerācijas procesi kuņģī, jo tie ir līdzīgi iekaisumam, un nenotiek normāla kuņģa audu aizsardzība un atjaunošanās. D. Simmons procesus, kas notiek iekaisuma laikā un izraisa sāpju sajūtas nosauca par COX-2 un procesus, kas labvēlīgi sekmē kuņģa audu atjaunošanos par COX-1.

Par nožēlu jāatzīst, ka lielākajā daļā gadījumu veterinārārsti turpina saviem pacientiem ieteikt neselektīvus un nepietiekami drošus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, lai gan šodien, pēc ilgstošiem alternatīvu meklējumiem, ir pieejams augsti selektīvs COX-2 inhibītors, kuru bez problēmām var lietot ilgāk par 6 mēnešiem.