Kaķu dzīve

Kaķa dzīves ilgums

Lielākā daļa kaķu nodzīvo līdz 11 vai 12 gadu vecumam. Daži dzīvo pat 18 un reti kuri 20 un vairāk gadus. Tas ir atkarīgs no tā, vai kaķis tiek turēts iekšā vai arī tiek laists āra pastaigās. Āra kaķi parasti dzīvo aptuveni 8 gadus, bet tikai iekšā turēti dzīvnieki bieži vien sasniedz 15 un vairāk gadu vecumu.

Kas attiecas uz kaķa vecumu, balstoties uz Gaines Research Center materiāliem, kaķis pirmajā dzīves gadā sasniedz 15 cilvēka gadus (pirmo 10 mēnešu laikā!) un katrs nākamais gads tiek pielīdzināts 4 cilvēka gadiem. Citi veterinārārsti saka, ka pirmajā gadā tiek sasniegti jau 20 cilvēka gadi un tad katrā nākošajā gadā 4.

Kaķu alerģijas

Daži fakti no CATS Magazine, April 1992, par alerģiskiem kaķiem.

• Kaķi var ciest no vairākiem alerģiju veidiem.
• Kaķis ar vienu alerģijas veidu bieži vien cieš arī no citiem veidiem.
• 15% ASV kaķu cieš vismaz no viena alerģijas veida.
• Kaķu alerģijas iedalāmas vairākās kategorijās, katra ar līdzīgām sūdzībām cilvēku vidū, kuri cieš no tāda paša veida alerģijas. Inhalācijas alerģijas rodas no gaisā esošām daļiņām, tādām kā putekļi, kas kairina deguna ejas un plaušas. Kontakta alerģijas parādās, ja kaķis atrodas ilgstošā kontaktā ar vielu, kuru nepanes. Tāpat kaķiem ir barības alerģijas – bieži vien ne jau pret ķīmiskiem konservantiem, bet pret graudaugiem, gaļu un piena produktiem. Daži kaķi negatīvi reaģē uz noteiktām zālēm, piemēram, anestēzijas līdzekļiem un antibiotikām.

Visbiežāk sastopamais alerģijas veids ir blusu alerģija . Vecumam pieaugot jūtīgums pret blusu kodieniem palielinās. Parasti tiek lietots prednizelons (perorāli vai injekciju veidā).

5-10% no visām alerģijām ir barības alerģijas . Tāpat kā kontakta alerģijas, barības alerģijas parādās kā dermatīts ar stipri izteiktu niezi un dažkārt arī ar vemšanu un caureju. Bez tam kaķim var novērot pārāk taukainu ādu, ausu iekaisumu vai apmatojuma izkrišanu (kas var būt arī hormonālo traucējumu pazīme). Barības alerģija neparādās diennakts laikā. Tas var aizņemt nedēļu līdz pat 10 gadus, kamēr alerģija izpaužas; 80% kaķu ar barības alerģijām tika baroti ar alergēnu saturošu barību ilgāk par diviem gadiem.

• Medikamenti, kas parasti rada ādas bojājumus: penicilīni, tetraciklīni, neomicīns un vakcīna pret panleikopēniju.
• Kaķu tualešu pildītāji – kad parādās jauns pildītājs, veterinārārsti kaķiem bieži novēro alerģiskas reakcijas. Citi inhalējamie alergēni: putekļi no kamīniem, īpaši pēc to pirmās lietošanas, cigarešu dūmi, smaržas, mājas kopšanas līdzekļi aerosolu veidā, gaisa atsvaidzinātāji, pulēšanas līdzekļi.
• Kaķenes: bieži iet uz tualetes kasti, urinē ar grūtībām, var pārstāt iet uz kasti un sākt urinēt citās vietās, var novērot asinis urīnā.
• Runči: bez augstākminētajiem simptomiem, mazas sedimenta daļiņas var pilnībā nosprostot uretru, radot obstrukciju un nespēju izvadīt urīnu. Tas var būt bīstami dzīvībai, ja pēc iespējas ātrāk netiek sniegta palīdzība.
• Kaķis bieži iet uz tualeti, bet neurinē, var novērot diskomfortu, sāpes, ņaudēšanu.
• Palpējot kaķa vēderu var sajust struktūru tenisa bumbas lielumā, kas ir palielināts urīnpūslis.
• Sekojoša depresija, vemšana un/vai diareja, dehidratācija/ dehidrācija, apetītes zudums, urēmija vai koma var attīstīties 24 stundu laikā.
• Nāve iestājas smagas urēmijas rezultātā; progresējoša urēmija var būt neatgriezeniska. Pat likvidējot obstrukciju un nozīmējot intensīvu terapiju-rezultātā var būt pastāvīgi bojāts urīnpūslis.
• Struvītu kristāli kopā ar sarkanajām asins šūnām parasti veidojas no diētas ar augstu magnija saturu, kas ietekmē urīna pH līmeni:
• Barības iespēja radīt problēmas dažādiem kaķiem atšķiras. Daudziem kaķiem barība neizraisa FUS veidošanos. Kaķi ar FUS anamnēzē labi reaģē uz ārstniecisko barību.
• Akmeņi urīnpūslī, var veidoties no struvītu kristāliem, vai sekundāri no urīnpūšļa infekcijas. Ir vairāki metabolisma traucējumi (ne visi ir saprotami) kuru rezultātā palielinās minerālvielu koncentrācija un veidojas akmeņi. Diēta var ļoti ietekmēt minerālvielu koncentrāciju urīna šķidrajā daļā. Uzņemtā ūdens daudzums izmaina minerālvielu koncentrāciju urīnā un bakteriālas infekcijas palielina akmeņu veidošanās risku.
• Anatomiskas anomālijas-tādas kā pārmantotie urīnpūšļa un/vai uretras attīstības traucējumi (agra kastrācija nav iemesls) vai iegūts uretras sašaurinājums un/vai urīnpūšļa rētas.
• Traumas.
• Neiroloģiskas problēmas, kas ietekmē urinēšanas aktu (grūti diagnostificējamas/ diagnosticējamas, ja nav aparatūras uretras spiediena izmaiņu mērīšanai) :
• Primāra bakteriāla infekcija – reti!
• Jaunveidojumi (labdabīgie/ļaundabīgie).
• Proteīnu saistvielu korķis (parasti rada uretras obstrukciju vīriešu kārtas kaķiem); var būt neminerālvielu dabas sedimenta, vīrusu vai citu cēloņu izraisīts.
• Domājamie un nezināmie cēloņi ietver arī nebakteriālas infekcijas, toksīnus, stresu un sezonālu ietekmi.
• vārīti rīsi
• biezpiens
• maize
• jogurts (bez piedevām)
• vārīta vistas gaļa
• vistas buljons
• bērnu pārtika.
• Ar diētu saistītie cēloņi (parasti diētas izmaiņas vai atkritumu apēšana)
• Jūtīgums pret diētas izmaiņām
• Dažādi:
• Regulāra papazola lietošana.
• Operatīvi izņem lielāko vairogdziedzera daļu. Tā ir sarežģīta un potenciāli bīstama operācija, īpaši veciem kaķiem un nav vienmēr lietderīga. Tas nozīmē, ka operācijas rezultātā samazinās vairogdziedzera aktivitāte, bet ne vienmēr apstājas tiroīdo hormonu līmeņa paaugstināšanās. Operācija var samazināt vai aizkavēt problēmu, bet būs jālieto arī papazols. Var gadīties, ka dzīvniekam būs jānozīmē arī tiroīdo hormonu saturošus preparātus.
• Ārstēšana ar radioaktīvo jodu. Uzskata, ka tas ir ļoti efektīvs līdzeklis problēmas risināšanā, bet tā ir ļoti dārga ārstēšanas metode. Pirms radioaktīvā joda ievadīšanas, mājās dzīvnieku novēro apmēram 2 nedēļas. Lai pārliecinātos, ka radioaktivitāte ir izzudusi, monitoringa laikā kaķis atrodas klīnikā ar citiem dzīvniekiem, un ir pakļauts riskam saslimt ar citām slimībām.
• Visbiežāk kaķi vemj, jo viņiem veidojas apmatojuma kamoli gremošanas traktā. Pārbaudiet atvemto masu, tur jābūt nelieliem pelēcīgiem kamoliem (neatkarīgi no tā kādas krāsas apmatojums kaķim ir). Apmatojuma kamoli parādās arī īsspalvainiem kaķiem. Lai mazinātu apmatojuma izkrišanu un apmatojuma kamolu veidošanos, kaķi ir jāķemmē. Vemšana dēļ apmatojuma kamoliem ir normāla parādība kaķiem. Lai samazinātu vemšanas biežumu, regulāri dodiet kaķim nelielu devu vazelīneļļas. Ja kaķim nepatīk, variet mēģināt Bezo Pet pastu . Neliels sviesta gabaliņš arī var palīdzēt. Ja pastu, vazelīneļļu vai sviestu neizdodas iedot mutē – apsmērējiet ķepu un kaķis to nolaizīs. Jādod vairākas dienas pēc kārtas un tad jāsamazina devu līdz vienai reizei nedēļā, kamēr tiksiet vaļā no apmatojuma kamoliem. Atcerieties, jo biežāk Jūs ķemmējat kaķi, jo mazāk apmatojuma nokļūst viņa gremošanas traktā.
• Otrs biežākais vemšanas cēlonis ir pārēšanās, īpaši ar sauso barību. Sausā barība absorbē ūdeni un piebriest, tāpēc kaķim jāatbrīvojas no tās. Ja atvemtā masa izskatās kā blīva, cilindriskas formas pussagremota barība, tas visticamāk ir noticis tieši pārēšanās dēļ.
• Kaķis var vemt, ja tam ir alerģija pret ēdienu. To var pārbaudīt piedāvājot citu barību ar citām sastāvdaļām.
• Dažreiz kaķi vemj, kad tiem ir tārpu invāzija. Konsultējieties ar veterinārārstu par attārpošanas iespējām.
• Ja atvemtā masa ir balta vai caurspīdīga, tas var būt kaķu panleikopēnijas vai mēra simptoms. Ja šāda vemšana tiek novērota vairākas reizes dienā vai naktī, jāgriežas pie ārsta.
• pēkšņa diētas maiņa
• svešķermeņa norīšana
• pārāk ātra ēšana
• intolerance vai alerģija pret noteiktiem produktiem.
• individuāla reakcija pret noteiktu preparātu
• pārdozēšana.
• Svins, etilēnglikols, tīrīšanas līdzekļi, herbicīdi, mēslojums, smagie metāli, kuru rezultātā parādās vemšana.
• diabetus mellitus
• noteiktu hormonu līmeņa izmaiņas, metabolisma produkti utt.
• nieru slimības
• aknu slimības
• sepse
• acidoze
• siltuma trieka.
• aizsprostojums (svešķermenis, slimība vai trauma)
• parazīti
• citi kuņģa darbības traucējumi
• čūlas, polipi.
• parazīti
• enterīts
• intralumināla obstrukcija
• iekšējo orgānu iekaisuma procesi
• sēnīšu infekcija
• zarnu invaginācija
• paralītiskais ileus.
• kolīts
• konstipācija
• iritēta gremošanas trakta sindroms.
• pankreatīts
• peritonīts (jebkuras izcelsmes, ieskaitot FIP)
• hepatīts
• žultsvadu aizsprostošanās
• steatīts
• prostatīts
• pielonefrīts
• piometra
• uretras obstrukcija
• diafragmas hernija
• neoplāzijas.
• sāpes, bailes, uzbudinājums, stress
• kustību traucējumi
• iekaisuma čūlas
• traumas
• epilepsija
• neoplāzijas
• trūces
• sirdstārpi.